Migrācijas krīze Eiropā – “Bolivars abus neizturēs”?

Vispārinot sabiedrībā notiekošos procesus, jāsaprot:

Mūsu galvenais oponents, Globālais Prediktors (turpmāk GP — ideju un cilvēku vara, kuru balstās uz globālās verdzības koncepcijas), izmantojot bezstrukturālo vadīšanas metodi, kurā, pēc vajadzības, tiek vai netiek atbalstītas  konkrētas tendences sabiedrībā, sniedzas uz konkrētiem mērķiem, kuri papildina viens otru. Turklāt, katram mērķim ir sava iespējamo stāvokļu matrica. Mērķu hierarhija:

1. GP, kurš valda pār cilvēci Dieva vārdā, cenšas saglabāt dzīvības uzturēšanai nepieciešamos apstākļus uz mūsu Zemes, jo cilvēki, kuri veido GP, arī grib dzīvot.

2. Bet GP arī cenšas saglabāt savu (un savu pēcnācēju) varu pār sabiedrību, kā arī «pūļa-elites» sistēmu kā sava status quo pamatu šajā hierarhijā, jo kādam ir jābaro GP.

3. Lai saglabātu «pūļa-elites» sistēmu — viņi nedrīkst pieļaut lai lielākā cilvēces daļa kļūtu par «Cilvēkiem», tas ir, nedrīkst pieļaut, lai cilvēki iegūtu stabilu «Cilvēka psihotipu» (skat. «Socioloģijas pamati. Otrā lekcija»). Kamēr sabiedrībā dominē citi psihotipi, GP varai nekas nedraud, izņemot savas vadīšanas kompetences zudumu.

Globālajam Prediktoram, kurš cenšas saglabāt visus šos apstākļus, ir pieņemami visi līdzekļi, kuri uzskaitīti vispārināto vadīšanas līdzekļu prioritāšu klasifikācijā, att. 1:

Vadīšanas līdzekļu prioritātes

sredstva upr


Par tādas politikas rezultātu ir kļuvusi sadalītas pasaules izveide, kurā par pretiniekiem kļūst civilizācijas, tautas, reliģijas un par vēlamo sabiedrisko attiecību normu kļūst princips «cilvēks cilvēkam vilks». Bet pat tādos apstākļos GP cenšas nezaudēt vadīšanas kontroli un nepieļaut cilvēces pašiznīcināšanos (tādi draudi ir pavisam reāli, ne tikai kodolkara iespējamības dēļ), jo tas ir svarīgi mērķa Nr. 1 (saglabāt dzīvības uzturēšanai nepieciešamos apstākļus uz Zemes) sasniegšanai.

Tagad analizēsim, kas ir ieplānots šī mērķa vektora ietvaros Eiropā, tajā skaitā Baltijas valstīs, visstuvākajā perspektīvā:

  • GP ir obligāti jālikvidē neierobežotā patēriņa aģitācijas punkti uz Zemes (Eiropa un ASV) — tas ir, jāizmaina režīms un ideoloģija — liberālisms, pretējā gadījumā parādīsies draudi mērķim Nr.1 (ja visi patērēs tik pat daudz kā Rietumu civilizācija — planētas biosistēma neizturēs slodzi).
  • Cilvēki nevar dzīvot bez ideoloģijas, tātad esošā rietumu civilizācijas ideoloģija ir jāmaina pret citu, kura ierobežotu neierobežoto patēriņu, bet tajā pat laikā saglabātu sistēmas vadīšanas modeli, tā pamatprincipus — savstarpēju attiecību struktura starp “eliti”  un “pūli". Vēsturē ir zināmi divi, šādu ideoloģiju varianti — PSRS sociālisms un 3. Reiha nacionālsociālisms. Abi šie eksperimenti beidzās neveiksmīgi, bet tā kā abi varianti bija viena GP, viena saimnieka vadīti, šoreiz  mēģinās sintizēt no  abiem  variantiem vienu. Šādu ideju meģināja savā laikā realizēt Leiba Davidovičs Bronšteins - Trockis ar saviem «domubiedriem».
  • Lai piespiestu sabiedrību «labprātīgi» atteikties no ierastā dzīves veida (kas ir liberalisma pamats), ir jāizveido apstākļi, kuros šis dzīves veids kļūtu vai nu fiziski neiespējams, vai lielākai daļai neizturams. Tikai tad cilvēki var saprast šāda dzīves veida «ļaunumu» un kā alternatīvu izvēlēsies stingru fašistisku režīmu.

Tieši tādu, iepriekš sagatavotu procesu, kas veidotu augstāk minētos apstākļus, mēs arī redzam Eiropā un  ASV. Tā saucamā pēkšņā migrantu krīze izskatās milzīgs un biedošs notikums tikai masu mēdiju reportāžās. Imigrācijas procesi bija visā ES un ASV eksistēšanas laikā un pat pirms tam. ASV tika izveidota tikai no imigrantiem. Turku daudzums Vācijā liecina par to, ka esošās migrācijas krīzes problēma tiek mākslīgi pārspīlēta. Līdzīgi ir, ja pat ņemam kā piemēru Krieviju, kura atrodas līdzīgā situācijā. Gada laikā Krievija bez liekas ažiotāžas uzņēma vairāk nekā 2 miljonus bēgļu no Ukrainas Donbasa. Pieskaitīsim vēl cietušos no šogad Krievijā notikušajiem plūdiem un ugunsgrēkiem, tad redzēsim, ka Eiropas masu mēdiju un ES birokrātu histerija izskatās, ne visai pamatota. Ja ņemam verā bēgļu skaitu, kuru uzņēma Turcija, izveidosies maldīgs priekštats, ka tās ekonomiskais stāvoklis ir  daudz labāks nekā visu ES valstu kopumā: ES birokrāti uzskata, ka Eiropas budžets nevar izturēt tādu slodzi... kā saka- «Bolivars abus neizturēs».

Bolivars abus neizturēs

Bet, neskatoties uz šiem faktiem, sabiedrības uzmanību pašlaik visvairāk piesaista tieši šī problēma.

Pievērsīsim uzmanību dažiem šis «operācijas» aspektiem un faktiem:

  • Pagaidām migrantu lielāka daļa vēl nav sasniegusi savu iluzoro paradīzi — Vāciju.
  • Kvotas (160 tukstošu apmērā) katrai ES dalībvalstij ir tikai apstiprinātas, bet nav izpildītas —  lielāka valstu daļa nav uzņēmušas vēl nevienu migrantu.
  • Uz šī fona masu medijos intensīvi diskutē — ko darīt...? Skatītajiem tiek demonstrēti  biedējoši fakti, it kā izrietoši no migrantu kultūras un tiek nosaukts konkrēts teroristu skaits no «Islāma valsts», kuri iekļuvuši Eiropā kopā ar migrantiem.
  • Augstākie valsts ierēdņi jau priekšlaicīgi sagatavo iemeslus savstarpējā naida kurināšanai un pilsoņu nepakļautības aktivizācijai nākotnē. Piemēram, izdevīgāku sociālu programmu nodrošināšana migrantiem nekā vietējiem ES iedzīvotājiem, kas neizbēgami provocēs cilvēku neapmierinātību  pret migrantiem, neatkarīgi no migrantu skaita. Savukārt, arī migrantiem piedāvā atteikties no dažiem savas kultūrālas identitātes aspektiem, piemēram hidžābu aizliegums, kas tāpat izprovocēs migrantu naidu pret vietējiem un valdību.

Paralēli globālai «PR» akcijai saistībā ar migrācijas «mēri», visā Eiropā un arī Latvijā tiek uzsākta nacionālistisku un nacistisku spēku potenciāla rekonservācija, tajā skaitā arī ar masu mēdiju palīdzību. Tas ir, tiek pasvītrota šo spēku politiskā nepieciešamība, kā arī tiek veidots to pozitīvs imidžs topošiem velētājiem.

Saistībā ar izdomātiem «Krievijas agresijas» draudiem, tiek pastiprināts Eiropas valstu militārais potenciāls, bet pēc adekvātas situācijas analīzes kļūst skaidrs, ka, Eiropas NATO potenciāls, iekļaujot kodolieroci, ir parāk vājš, lai nopietni karotu ar Krieviju. Reāli nevis formāli deklarēti militāri plāni vienmēr izpaužas mācībās. Pašlaik visbiežāk tiek apmācīts padzīt demonstrantus, «tīrīt apdzīvotās zonas» vai cīnīties ar nelielām pretinieku grupām. Izskatās, ka NATO spēki gatavojas karam ar separātistiem vai partizāniem kā Donbasā vai Sīrijā.

Protams, militāra scenārija realizāciju Eiropā nedrīkst izslēgt, bet ir grūti spriest, kāds karš tas varētu būt. Iespējamo stāvokļu matricai ir ļoti plašs spektrs. Ņemot vērā GP mērķa vektoru, GP vislabākais būtu karš pēc principa — visi pret visiem. Tad tiktu atrisināts vesels problēmu komplekss galvenā mērķa sasniegšanai.

Tieši tāpēc tika izvēlēti musulmaņi, kā galvenais krīzes virzošais spēks...

Arābi un Āfrikas iedzīvotāji ir spēcīgi motivēti atriebties eiropiešiem par gadsimtiem ilgušu kolonizāciju ar genocīda pazīmēm un par «Rietumu demokrātiju», kuru mūsdienās izplata ar bombardēšanas  palīdzību. Šiem cilvēkiem ir ļoti konkrēti, radikāli pasaules redzējuma standarti. Lielāka daļa no viņiem ir slikti izglītoti. Tāpēc izprovocēt viņus agresijai pret Rietumu civilizācijas dzīvesveidu nebūs grūti.

Lai pārietu no liberāli-buržuāziskā režīma uz stingri-fašistisko, tiek provocēts konflikts starp diviem radikāliem un ļoti motivētiem spēkiem — musulmaņi-migranti un nacionāļi-patrioti, kuriem būs jāpiedalās nāves cīņā par «Jauno pasaules kartību». Konflikta mērķis — lai gan migrantu, gan cietušā vietējās sabiedrības daļa brīvprātīgi pieprasītu «stingru valdības roku» un darītu to pēc iespējas ātrāk.


Īsumā aprakstot sabiedriskos procesus Eiropā, tas arī būtu viss. Bet kas tālāk?

Gribam uzsvērt, ka tie ir tikai fakti, kuri apstiprina dažas tendences. Šīs tendences gan var pastiprināties, gan pavājināties nākotnē un tas ir atkarīgs ne tikai no GP darbības. Neskatoties uz to, ka GP vara joprojām ir stipra, pēc Sabiedriskās Drošības Koncepcijas (SDK - КОБ - Концепция Общественной Безопасности) izveides un publiskošanas, GP vairs nepieder absolūts monopols cilvēces vadīšanas globālajā procesā. SDK materiālu izplatīšana sabiedrībā vairāk nekā 20 gadu laikā, ir devusi rezultātus. Vairāk un vairāk cilvēku saprot, ka globālajam projektam «Jaunā pasaules kartība» uz sena verdzības modeļa pamata ir izstrādāta alternatīva. Tā ir globalizācija pēc sirdsapziņas, visaugstākā un visu aptverošā vadīšanas subjekta — Dieva — gribas īstenošanas:

Zemes cilvēku civilizācijas izveide, kurā būtu izslēgta ne tikai cilvēku parazītiskās izmantošanas iespēja, bet būtu arī izveidoti apstakļi, kuros katrs cilvēks savas Zemes dzīves laikā varētu realizēt savu ģenētisko attīstības potenciālu, ar kuru nācis Pasaulē.

Šis mērķis ir zināms praktiski visas zināmās vēstures garumā un tika dažādi atspoguļots dažādās kulturās. Atteikšanās no šī mērķa neizbēgami ved uz sabiedrību pašiznīcināšanos, kā to parāda zināmi vecu un relatīvi nesen izmirušo kultūru un tautu piemēri.

Sabiedriskas Drošības Koncepcijas pamatā, pamatojoties uz mūsdienu terminoloģijas un atbilstoši pēc mūsdienu tehnoloģiskā un intelektuāli-garīgā cilvēces attīstības līmeņa, ir jēdziens Cilvēks — Dieva vikārs uz Zemes. Tādēļ katram Cilvēkam tika iedota iespēja apzināti strādāt Augstākā mērķa realizācijas labā.

Atbilstoši SDK un ar tās noteiktā mērķa vektoru darbojas ne tikai tie domubiedri, kuri apzinas SDK jēgu, bet arī daudz citu cilvēku, kuri tiecas pēc taisnīguma. Tajā skaitā ir gan atsevišķi sabiedriskie aktīvisti un to grupas, gan daži Pasaules līderi un ietekmīgi valsts ierēdņi.


Šajos apstākļos, iespējamo apstākļu matrica, kura sākotnēji bija GP projekts, var izpausties divējādi — saskaņā ar globālas verdzības mērķi vai ar globālas brīvības mērķi. Viss ir atkarīgs no pašu cilvēku apzinātas vēlmes, tās informācijas saprašanas un pieņemšanas, kura tika izklāstīta SDK (КОБ - Концепция Общественной Безопасности) materiālos, kā arī no vēlmes pretoties pasaules parazītu  manipulācijām.

Filma ilustrē fašisma bīstamību un ideoloģijas alternatīvu:

Adaptīvs tulkojums no Lietuvas SDK aktivistu grupas raksta «Migracijos krizė Europoje – „Bolivaras dviejų nepaneš“? 28.09.2015»